Dekupāža – vienkāršā un ātrā māksla!

Jau kopš skolas laikiem sevi biju pieskaitījusi pie mazliet mākslinieciska tipa cilvēkiem – ģimnāzijā apmeklēju vizuālās mākslas pulciņu, interešu centrā darbojos zīda apgleznošanas darbnīcā un arī mājās vienmēr kaut ko zīmēju, līmēju un krāsoju. Tomēr, kad pirmo reizi kolēģe man sāka stāstīt par dekupāžu, es patiešām nezināju šī vārda nozīmi. Tikai aprakstot darbošanās procesu, man aptuveni kļuva skaidrs par, ko iet runa. Tomēr tagad gan zinu, kas ir dekupāža un kā top skaisti priekšmeti šajā lietišķās mākslas tehnikā.

Drīzumā Zvaigzne ABC izdos lietuviešu mākslinieces Rimas Aidietes grāmatu „Dekupāžas maģija”, bet pirms grāmatas iznākšanas ikvienai gan mazāk, gan vairāk radošai dvēselei ir iespēja apmeklēt Zvaigznes un dekupāžas materiālu izplatītāju firmas „Stamperia” rīkotos kursus. Es pavisam nejauši piedalījos pirmajā kursu nodarbībā. Tātad nedaudz par to, kā no kartona kārbiņas, papīra, krāsām, līmes un lakas top kaut kas pavisam īpašs.

Lai apmeklētu šos kursus, nav nepieciešams iepakoties lietusmētelītī vai papīra dvielī, jo tik liela ķēpāšanās nesanāk, turklāt katram nodarbību apmeklētājam tiek iedalīts skaists priekšautiņš. Vēl mēs saņēmām parastu, nelielu kartona kārbiņu, kurā droši vien var glabāt tēju, kafiju, konfektes vai citus našķus.

Sākums pavisam vienkāršs – ņēmu akrila krāsas un nokrāsoju gan kārbiņas vāciņu, gan pašu kārbiņu, pēc tam ar fēnu visu nožāvēju. Tad sekoja viens no galvenajiem posmiem – no plašā dekupāžas papīru klāsta bija jāizvēlas smukākais, krāsainākais un noteikti piemērotākais papīra gabals tieši manai kārbiņai. Par gana labu atzinu to papīru, kur lielas, zaļas ūdensrožu lapas mijās ar rozā ziediem, spārēm, vardēm un pāris putniem. Uzsvaru gan nolēmu likt uz zaļo krāsu un rozā ziedus atstāju citiem topošajiem māksliniekiem. Katru izvēlēto motīvu rūpīgi izgriezu, izmērcēju ūdenī, nosusināju, tad no abām pusēm noziedu ar speciālu līmi un visbeidzot pielīmēju, manuprāt, vispiemērotākajā vietā uz kārbiņas virsmas. Savu vietu atrada gan zaļās lapas, gan varde, gan spāru pārītis.

Pēc līmēšanas procesa talkā ņēmu vienkāršu otiņu un „sapucēju” savus līmētos zīmējumus – noēnoju, pludināju krāsas, kaut ko piezīmēju, kaut ko izlaboju. Kad biju pilnībā izpaudusi savu radošo mākslinieces garu, kā pēdējo akcentu nokrāsoju arī kārbiņas iekšpusi. Beigās pāri visam uzklāju speciālās lakas kārtu, visu nožāvēju un tagad man uz galda jau stāv tīri patīkama izskata pirmais dekupāžas mākslas darbs. Bet noteikti ne pēdējais – dekupāža patiešām aizrauj ar savu vienkāršo darba procesu un acij tīkamo gala rezultātu.

vairāk par dekupāžas kursiem šeit

Piedāvā darbu uz Marsa

Bredberijs, Azimovs, Šeklijs, Lems – šie vārdi atsauc atmiņā mazos sējumiņus no padomjlaika grāmatu sērijas “Fantastika...

Donoriem dāvina “True Blood” sērijas pirmo grāmatu

11. maijā Apgāds Zvaigzne ABC visiem donoriem, kuri nodos asinis Valsts asinsdonoru centra (VADC) Specializētajā autobusā no pl...